14. gadsimta sākumā Piebalgu iekaroja ordenis. 1318. gada rakstos pirmoreiz pieminēta Livonijas ordeņa iekarotā Piebalgas pils - "castrum Prebalge", varētu būt tiklab seno latgaļu koka celtne kā kāda tai vēlākos laikos pretī uzbūvētās krustnešu mūra pils priekštece.

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Iespējams, būdams spiests paturēt acīs tolaik varbūt vēl pastāvošo un samērā neatkarīgo latgaļu pili un nodrošināties pret ordeņa uzbrukumiem, Piebalgu atkal atguvušais Rīgas arhibīskaps Frīdrihs Pernšteins 1340. gadā pavēlēja sākt mūra pils un baznīcas celtniecību, kura turpinājās līdz 60. gadu vidum. Pils mūri esot bijuši 6 pēdas biezi un veidoja 60x 80 soļus lielu taisnstūri ar torni austrumu pusē. Laukakmeņi mūrēti kvadrātu kārtās kā guļbūves vainagi. Ap logu ailēm, domājams, lai izvairītos no sienu svīšanas, mūris veidots no ķieģeļiem. Mūra iekšpusē - dienvidu un austrumu malās - atradušās dzīvojamās telpas. Ķieģeļu mūra fragmenti dzīvojamo telpu ārsienās, visticamāk veidojušies, lāpot daudzo uzbrukumu atstātās sekas. Pārējā mūru iekšpuses laukumā atradies pils pagalms. No ārpuses pili aizsargājis plats grāvis, kam ūdeni piegādājusi Balgas upe. Ūdenslīmenis aizsarggrāvī regulēts ar pils dienvidu pusē ierīkotām slūžām. Ziemeļos pāri grāvim vedis paceļamais tilts, bet galvenā ieeja bijusi ierīkota austrumu pusē.

Pils piedzīvojusi vairākkārtēju nopostīšanu (Livonijas karš, 1577. gadā Ivana Bargā karaspēks, Poļu - Zviedru karš, Poļu - Zviedru - Krievu karš, Ziemeļu karš, pēc kura pils vairs netika atjaunota). Pils laukakmeņus laika gaidā izmantojuši vietējie zemnieki dažādu saimniecības ēku un māju būvniecībai.


APMEKLĒJOT OBJEKTU AICINĀM BŪT UZMANĪGIEM! APMEKLĒJOT OBJEKTU, JŪS ESAT ATBILDĪGS PAR SAVU UN LĪDZCILVĒKU DROŠĪBU!

Kontakti:

Apmeklējot objektu, Jūs uzņematies atbildību par savu un līdzcilvēku drošību!

Vecpiebalgas nov., Vecpiebalgas pag., "Pilsdrupas"

GPS: 57.055068, 25.820683