Senais Dzērbenes muižas nosaukums: Schloß Serben. Tagadējais muižas komplekss veidojies 14. gs. celtās un 1577. g. nopostītās mūra pils vietā. Dzērbenes muiža, tās pašreizējā veidolā ir tikai pusotru gadsimtu veca.

Panderu dzimtai muiža piederēja līdz Latvijas brīvvalsts agrārai reformai – 1922.gadam. 1905.gada revolūcijas laikā Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta.

Vecpiebalgas muiža ir gezna klasicisma stila ēka, ko ieskauj regulāra plānojuma ainavu parks ar daudzām eksotiskām koku un krūmu sugām. Tās prototips izmantots slavenā latviešu romānā "Mērnieku laiki", kas izdots 1879.gadā.

14. gadsimta sākumā Piebalgu iekaroja ordenis. 1318. gada rakstos pirmoreiz pieminēta Livonijas ordeņa iekarotā Piebalgas pils - "castrum Prebalge", varētu būt tiklab seno latgaļu koka celtne kā kāda tai vēlākos laikos pretī uzbūvētās krustnešu mūra pils priekštece.

Jau kopš draudzes pirmsākumiem ar Dzērbeni cieši saistīts Auļu muižas novads, vēlāk Auļu pagasts. Auļu, tā pat kā netāli esošās Drustu Auļukalna muižas nosaukums tiek skaidrots ar senu latviešu vārdu „aulis”, kas tiešā tulkojumā nozīmē bišu strops.

Dzērbenes mācītājmuižas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta vidū, kad pagasts vēl piederēja zviedriem. Ēka celta baroka stilā (19.gs. vidū to pagarināja, piebūvējot klāt jaunas telpas).

Lodes dzimtas īpašumā muiža pastāvēja līdz 1629.gadam, kad to atsavināja Lodem un piešķīra Rīgas tirgotājam Hansam Baltho par labības piegādi zviedru karaspēkam.

Muižas ēka celta 1817. gadā, bet vairāk par ar to saistīto sadzīvi minēts, sākot ar 1860. gadu, kad muižu vairāksolīšanā to ieguva latvietis Jānis Šīrons.

Cirstos muiža atradusies jau kopš 16.gs. beigām. līdz Pirmās Republikas agrrāreformai Cirsti bija muižas centrs, bet 1920./30. gados te atradās pagasta valde, pasta nodaļa, veikals, pienotava, nedaudz vēlāk skola un bibliotēka.