Nonākot Dzērbenē nav iespējams paiet garām luterāņu baznīcai, un ne jau tikai tāpēc, ka tā stalti stāv piekalnītē, bet arī tās interesantās būvvēstures dēļ.

1688. gadā Dzērbenes draudze atdalījās no Raunas un atguva patstāvību. Zviedru un krievu kara laikā 1702. gadā Dzērbenes baznīcu nodedzināja. To atjaunoja 1721. gadā. 1823. gadā nojauca baznīcas torni, kas draudēja sagāzties, uzcēla jaunu. Jau 1817. gadā sākās līdzekļu vākšanu tagadējās mūra baznīcas celtniecībai.

Baznīcu no 1839. līdz 1842. gadam cēlis Mārcis Podiņš Sārums (1799.-1859.). Sārums bija pirmais Cēsu novada nevācu būvuzņēmējs. Drustu baznīcā viņš veica tikai koka apdares darbus, bet vēlāk celtā Dzērbenes baznīca jau ir viņa autor darbs. Plašāku sabiedrības ievērību Mārcis Sārums ieguva pateicoties savam darbam pie Svētā Jāņa baznīcas torņa celtniecības Cēsīs.

Solīšanā piedalījās trīs vācu būvmeistari, Sārums kā ceturtais. „Nevis kā latvietis, bet pēdējais Vidzemes līvs”, viņš lepojās. Vācu būvuzņēmēji, iepazinušies ar būves vietu, apgalvojuši, ka tik masīvu ēku tur būvēt nevar. Smilšainā grunts sniedzas divdesmit pēdu dziļumā un tādā risks tik smagai celtnei pamatus, kā pierasts tiem laikiem, uz koka režģoga likt, bet kur risks, tur lielākas izmaksas. Mārcis Sārums ar aprēķiniem pierādījis, ka tur iespējams celt, un jaunbūvi nosolījis par 4790 sudraba rubļiem. Viņš bija ne vien meistarīgs, bet arī ļoti godīgs, kārtīgs un, kas tiem laikiem ļoti neraksturīgi – nedzēra ne piles. Darbā Sārums pieņēma tikai latviešu amatniekus, kuri tā pat kā viņš branda vīna mucai gāja ar līkumu .

Baznīca tika iesvētīta 1842. gada 20. septembrī ar lielu, svinīgu procesa gājienu pēc kura baznīcā notika svētku dievkalpojums. Jau 1843. gadā, jaunuzceltajā baznīcā tika rīkoti pirmie Dzērbenes draudzes “Bībeles svētki”. Toties 1871. gadā, tā tika pie jauna, skanīga zvana, kurš pēc 1. pasaules kara kādu laiku atradās Krievijā, bet vēlāk tika atgūts. Zvanā ir iegravētas rindas no 150. psalma un arī to cilvēku uzvārdi, kas savus līdzekļus ir ziedojuši zvana izliešanai.

Baznīcā atrodas Martinsa firmas būvētas ērģeles, altārī kopš 1887. Gada novietota Nēķena muižas īpašnieces dāvināta P.P. Rubensa Glezna „Kristus pie krusta” kopija. 1928. Par draudzes dāmu komitejas savāktiem līdzekļiem izgatavotas un baznīcas altāra abās pusēs novietotas divas vienādas gaiši pelēcīga marmora piemiņas plāksnes ar iedziļinātiem zeltītiem burtiem – veltījums 1914. – 1920. gadu cīņās kritušo draudzes locekļu piemiņai.

Kontakti:

Tel.+37129408315

m.me/Dzerbene

https://www.facebook.com/Dzerbene/

Vecpiebalgas nov., Dzērbenes pag., "Baznīca"

GPS: 57.1914, 25.6780