Augstais kalns

Dzērbenes senatnes lepnums ir senču pilskalns - vizuāli iespaidīgs senatnes piemineklis, - saukts Augstais kalns. Vēl tagad redzams, ka tas bijis viens no stiprākajiem savas zemes sargātājiem. Augstais kalns atrodas pašā Dzērbenes centrā un tam ir neparasti stāvas, ap 20 metru augstas nogāzes, kas apaugušas priedēm, eglēm un lazdām. Vējainās rudens naktīs, tās varbūt vienīgās vēl zin stāstīt par cīņām, kas te aiz gadu simtiem notikušas. No divām pusēm kalnu ieskauj ezeri, trešā tek upīte un ceturtā arī liekas bijusi ūdens norobežota. Stāvuma un augstuma ziņā tas neatpaliek no Tanīsa kalna - Raunā. Pilskalns ir visai savdabīga veidojuma – tā virsotnē atrodas 50 x 50 m liels laukums, kas nocietināts vaļņiem un diviem grāvjiem. Pilskalna R pusē, pret kādreizējo Dzērbenes mācītājmuižu, atradusies priekšpils. Mūsdienās no šīs kalna puses ļoti labi pārredzama tuvākā apkārtne.

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Dzērbenes pilskalnā zinātniski izrakumi un pētījumi nav veikti (lai gan 18.gs un vēlāk kalnā atrastas dažādas senlietas), tādēļ minējumi par laiku, uz kuru attiecas šī pilskalna apdzīvotības pirmsākumi, paliek tikai hipotētisku pieņēmumu līmenī. Ņemot vērā apstākli, ka netālajā Raunas Tanīsa kalnā bijis spēcīgi nocietināts pilskalns jau agrajā dzels laikmetā (viens no lielākajiem un varenākajiem pilskalniem tolaik Vidzemē) un ievērojot Dzērbenes pilskalna izdevīgo, Raunai tuvo ģeogrāfisko novietojumu, var pieņemt, ka arī Dzērbenes pilskalna sākotnējā apdzīvotība attiecās uz šo laikmetu. Aptuveni 8. gadsimta sākumā Raunas Tanīsa pilskalnu un apkārtējo novadu, kurā līdz tam valdīja somugri, ieņem latgaļu ciltis, kas šajā laikā strauji virzās Z un R virzienos. Ja Dzērbenes pilskalns nav bijis nocietināts un apdzīvots jau somugru laikos, tad tas būs noticis latgaļu ekspansijas laikmetā un pilskalns izmantots kā izdevīgs atbalsta punkts baltu ciltīm iespiežoties somugru novados.

Kopš 20. gs. sākuma Dzērbenes pilskalns atkal kļūst par iecienītu tautas pulcēšanās vietu. Bija ievērots, ka, pateicoties pilskalna plakanajai virsmai, uz tā ērti ierīkojama deju grīda. Līdz ar to jau kopš „zaļumbaļļu” laikiem caur „deju vakaru” laikmetu līdz pat „diskotēku ērai” dzērbeniešiem neiztikt bez sava pilskalna.

Kādā 1931. gada „Zeltenes” avīžu rakstā ar saviem priekštatiem par Augsto kalnu dalās - Alfrēds Sils:

Pa kalna virsmu, cauri ievu lapotnēm un egļu pakrēšļiem krustu šķērsu iemīti celiņi. Pa tiem staigā gan ekskursanti, gan paši dzērbenieši – Amoram pa pēdām. Te ir arī ļoti izdevīga vieta brīvdabas teātra izrādēm un zaļumu svētkiem. Šovasar kalnā pat izskanēja Dzērbenes pirmie Dziesmusvētki”.

Jāatzīst, ka Dzērbenei ir izdevies šo ainavu nosargāt nu jau gandrīz veselus simts gadus, jo mūsdienās, „Augstais kalns”, vēl arvien, kalpo kā sabiedriska ļaužu pulcēšanās vieta. Vasarās, piektdienu vakaros, tā virsotnē, parasti tiek organizētas zaļumballes, vai diskotēkas, kas jāatzīst ir reti apmeklēta, jo vairums dzērbeniešu ir izceļojuši, vai nu uz pilsētām, vai ārzemēm.

Kontakti:

Vecpiebalgas nov., Dzērbenes pag., "Augstais kalns"

GPS: 57.193247, 25.679683